Par raftingu

Raftings ar plostiem
raftings

Satura rādītājs

Par raftingu

  • Izgudrots: 1842
  • Dibinājis: Džons Frēmonts
  • Augstākā pārvaldes iestāde: Starptautiskā Raftinga federācija (IRF)

Raftings, kas pazīstams arī kā plostošana, ir sporta veids, kurā divu līdz astoņu cilvēku komandas ar piepūstu plostu cenšas pārvarēt straujas upes krāces. Raftings ir ļoti konkurētspējīgs un sarežģīts sporta veids, kas dažkārt var būt bīstams un prasa lielu sadarbību un komandas darbu starp atsevišķiem plostniekiem. Mūsdienu raftings aizsākās 1842. gadā, kad amerikāņu pētnieks un militārais virsnieks leitnants Džons Frēmonts. Pētot Kolorādo štata Platte upi, Frēmonts un viņa līdzgaitnieks, izgudrotājs Horaiss H. Dejs (Horace H. Day), izveidoja gumijas plostu, izmantojot četras gumijas auduma caurules un apvelkamu grīdu, kas bija mūsdienu piepūšamā plosta priekštecis. Tomēr pirmais komerciālais brauciens ar plostu notika tikai 1940. gadā pa Salmon upi Aidaho štatā.

Pēc Otrā pasaules kara lieki militārie plosti kļuva par populāru upju ceļošanas veidu, un 50. gados Džons D. Rokfellers juniors sāka piedāvāt braucienus ar plostiem pa Čūskas upi viņa tikko izveidotajā Lielajā Tetonas nacionālajā parkā. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados plostošana beidzot kļuva par atpūtas sporta veidu, un, kad 1972. gada Minhenes vasaras olimpiskajās spēlēs tika iekļauts kajaku slaloms, uzmanība tika pievērsta dažādiem plostošanas sporta veidiem. Mūsdienu raftings sastāv no divu veidu sacensībām: sprinta, kurā plostniekiem ātri jāizbrauc trase, izmantojot labāko iespējamo maršrutu, un slaloma, kurā plostniekiem jāveic virkne līkumainu pagriezienu pa krācēm. Mūsdienu raftingu pārrauga Starptautiskā Raftinga federācija (IRF), un visaugstākā līmeņa sacensības šajā sporta veidā ir Pasaules raftinga čempionāts.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Kas ir raftings?

Raftings, saukts arī par plostošanu, ir sporta veids, kurā cilvēku komandas ar piepūšamiem plostiem cenšas pārvietoties pa upes krācēm, bieži vien sacīkšu veidā. Raftings ir izaicinošs sporta veids, jo strauji tekošais ūdens apgrūtina navigāciju, un, apgāžoties plostam, var viegli gūt ievainojumus, ja plosts apgāžas. Tāpēc, lai sekmīgi veiktu raftingu, ir nepieciešams liels komandas darbs un prasme, kā arī daudz drošības aprīkojuma.

Kur pasaulē ir labākās vietas raftingam?

Pasaulē ir daudz populāru vietu, kur nodarboties ar plostošanu, piemēram, Čīle, Uganda, Kostarika, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis. Čīles Futaleufu upē, kas atrodas Andu kalnos, ir daudz upes krāču ar IV klases kritumiem, kas ir trešā augstākā raftinga grūtības klase. Ugandā Baltās Nīlas upē pēc izbraukšanas no mierīgā Viktorijas ezera ir intensīvas krāces, un dažas no tām sasniedz V klasi, ekspertu līmeņa krāces. Pacuare upē Kostarikā ir aizraujošas krāces un tropu savvaļas dzīvnieku, piemēram, jaguāru, pērtiķu un eksotisko putnu, skati. Kanādā Otavas upē Otavas upē ir daudz dažādu krāču, kas piemērotas dažāda prasmju līmeņa plostniekiem. Visbeidzot, Amerikas Savienotajās Valstīs Kolorādo upe, kas plūst cauri Lielajam kanjonam, piedāvā intensīvas IV-V klases krāces, kā arī pārgājienu takas, senās indiāņu drupas un iespaidīgus Lielā kanjona skatus.

Kāds ekipējums man ir nepieciešams raftingam?

Drošai braukšanai ar plostu ir nepieciešami vairāki svarīgi aprīkojuma elementi. Vissvarīgākais ir pats plosts, kurā var atrasties no viena līdz astoņiem cilvēkiem un kurš ir izgatavots no izturīgas, piepūšamas gumijas. Ir vajadzīgi arī airis un airis, lai plostu virzītu pa mierīgiem ūdeņiem un palīdzētu atsisties no akmeņiem krācēs. Lai noturētos uz ūdens un pasargātu galvu no akmeņiem, plostniekiem plosta laikā jāvalkā glābšanas vestes un ķiveres. Papildus nepieciešamās lietas plostu plostošanai ir plosta remonta komplekts, pirmās palīdzības aptieciņa, saules aizsarglīdzekļi, kā arī piemērots apģērbs siltiem vai aukstiem apstākļiem, pārtika un kempinga piederumi atkarībā no plosta brauciena.