Kas ir kalnu vienriteņi?

Kalnu riteņbraukšana ar vienriteņiem
kalnu vienriteņu riteņbraukšana

Kalnu riteņbraukšana ar vienriteni ir piedzīvojumu sporta veids piedzīvojumu meklētājiem, kas ietver braukšanu ar vienriteni pa kalnainu apvidu. Šis sporta veids, ko bieži saīsināti dēvē par Muni, prasa ārkārtīgu līdzsvaru un izturību, lai pārvarētu nelīdzenās takas. Kalnu vienriteņu trases bieži vien ir īpaši veidotas tā, lai braucējiem sagādātu izaicinājumu ar stāviem, klinšainiem un mežainiem reljefa apvidiem.

Satura rādītājs

Par

Kalnu vienriteņu braukšana ir unikāls piedzīvojumu sporta veids, kas apvieno vienriteņa braukšanas grūtības un kalnu teritoriju šķērsošanas prieku. Lai apgūtu šo sporta veidu, ir nepieciešams ārkārtīgi liels spēks, izturība un līdzsvars. Kalnu vienriteņu sporta aizsākumi meklējami 90. gadu sākumā, kad pionieris Tjerī Bušs (Thierry Bouche) Francijā nodibināja pirmo kalnu vienriteņu sporta klubu MTT Sensations. Dankans Kastings 1994. gadā Pashley Cycle Company vajadzībām izstrādāja pirmo specializēto kalnu vienriteni. Savu izgudrojumu viņš nosauca par Muni, kas līdz pat šai dienai ir izplatīta sporta veida iesauka. Kopš tā laika kalnu vienriteņu sports ir plaši izplatījies un kļuvis par aizraušanos vienriteņu braucējiem, kas meklē izaicinājumus visā pasaulē.

Kalnu vienriteņbraucēji var braukt pa takām paši vai piedalīties sacensībās krosā, kalnu, nobraucienos vai velokrosa sacensībās. Atšķirībā no kalnu velosipēdiem kalnu vienriteņiem nav brīvā riteņa un pārnesumu sistēmas, kas nozīmē, ka dalībniekiem ir labāk jāapzinās un jākontrolē sava kustība. Kalnu vienriteņi ir aprīkoti ar platām riepām, izturīgām rumbām, satveramiem pedāļiem un loka vai disku bremzēm, lai palīdzētu braucējiem pārvarēt sarežģītu apvidu.

Mērķi

Kalnu vienriteņa mērķis ir pēc iespējas ātrāk nokļūt no trases sākuma (parasti kalna virsotnē) līdz tās beigām (no kalna), vienlaikus saglabājot stabilitāti uz vienriteņa. Braucēji sacenšas ar citiem riteņbraucējiem, lai noskaidrotu, kurš no viņiem spēs visātrāk veikt sacensības. Lai gan kalnu vienriteņu sacensības nodrošina šo vienīgo mērķi, daudzi cilvēki brauc ar kalnu vienriteņiem dažādu citu iemeslu dēļ, piemēram, lai pavadītu brīvo laiku vai izbaudītu ar šo sporta veidu saistītās veselības priekšrocības.

Aprīkojums

kalnu vienriteņu aprīkojums

Kalnu vienriteņu riteņbraukšanai ir nepieciešams īpašs aprīkojums, kas ir izstrādāts, lai uzlabotu braucēja veiktspēju un aizsardzību.

  • Kalnu vienritenis: Kalnu vienriteņi ir braucamrīki ar vienu riteni. Kalnu vienriteņiem ir līdzīgas īpašības kā kalnu velosipēdiem, piemēram, lieli riteņi, riepu izmērs un modificēts sēdeklis ar smagāku polsterējumu nekā parastajiem vienriteņiem.
  • Ceļu spilventiņi: Kalnu vienriteņu ceļa spilventiņi ir izstrādāti tā, lai nodrošinātu aizsardzību, nezaudējot mobilitāti.
  • Cimdi: Kalnu vienriteņu cimdi ir līdzīgi kalnu riteņbraukšanas cimdiem, taču tie ir daudz biezāki, lai pasargātu no iespējamiem negadījumiem.
  • Apavi: Lai pārliecinātos, ka jūsu kājas pareizi turas uz pedāļiem, ir svarīgi apavi ar labu saķeri. Apavus ar vaļējiem pirkstiem ir bīstami lietot, braucot ar kalnu vienriteni, un sacensībās tie nav atļauti.
  • Ķivere: Braucot ar vienriteni, vienmēr ir ieteicams lietot ķiveri, jo īpaši, ja jābrauc no kalna lielā ātrumā. Kalnu vienriteņu ķiveres ir līdzīgas kalnu riteņbraukšanas ķiverēm, kas paredzētas maksimālai redzamībai un galvas aizsardzībai.

Noteikumi

Kalnu vienriteņu braukšanas noteikumi un normas

Kalnu vienriteņu riteņbraukšanā ir noteikumi un normas, kas izstrādātas, lai nodrošinātu braucēju drošību un godīgumu sacensībās.

Lūk, svarīgākie noteikumi:

  • Jātniekiem vienmēr jālieto biezi cimdi, ir atļauti cimdi ar vaļējiem pirkstiem.
  • Braucējiem jāvalkā ķiveres, kas atbilst īpašām drošības prasībām.
  • Braucējiem vienmēr jābūt apaviem, nav atļauts valkāt apavus ar vaļējiem pirkstgaliem vai sandales.
  • Braucēji drīkst apdzīt viens otru, ja ir pietiekami daudz vietas apdzīšanai; ja vietas nav pietiekami daudz, tas tiek uzskatīts par nelikumīgu apdzīšanu un tiek piemērots sods.
  • Ja braucējs šķērso starta līniju pirms starta signāla došanas, tas tiek uzskatīts par kļūdainu startu.
  • Sacensību garums parasti ir no 100 līdz 800 metriem, lai gan stafešu sacensības var būt garākas.
  • Nokāpšana no vienriteņa sacensību laikā nav atļauta, izņemot 800 metru skrējienus vai garākas stafešu sacensības.

BIEŽĀK UZDOTIE JAUTĀJUMI

Kas ir Muni?

Muni ir saīsinājums jeb iesauka, kas apzīmē kalnu vienriteņu sportu. Termins Muni sākotnēji tika lietots kā nosaukums pirmajam kalnu vienriteņbraukšanas velosipēdam, ko 90. gadu vidū izstrādāja Pashley Cycling Company. Kopš tā laika Muni ir kļuvis par starptautiski pieņemtu šī sporta veida nosaukumu.

Lai gan ar kalnu vienriteni var braukt visur, kur ir kalnu velosipēdu taka, par labākajām vietām, kur braukt ar kalnu vienriteni, tiek uzskatīti reģioni ar lielākām augstuma izmaiņām. Īpaši reģioni, kas ir pazīstami ar savām kalnu vienriteņu takām, ir Skalanie kalni Kolorādo štatā un Dienvidrietumu Britu Kolumbija Kanādā.

Cik bīstami ir braukt ar kalnu vienriteņiem?

Kalnu riteņbraukšana ar vienriteņiem, protams, ietver dažus riskus. Sakarā ar šī sporta veida nelīdzenajiem apvidiem un to, ka iesācējiem ir grūti līdzsvarot vienriteni, kritieni var radīt traumu draudus. Tomēr, lai nodrošinātu braucēju drošību, sacensībās tiek ierosināti un bieži vien arī pieprasīti īpaši drošības pasākumi. Tāds aprīkojums kā ķiveres, cimdi un ceļgalu spilventiņi ir ļoti svarīgs, lai pasargātu braucējus no izlīšanas trasē. Kad braucēji kļūst pieredzējušāki, orientējoties trasēs un braucot ar vienriteni, bīstamības līmenis ievērojami samazinās.