5 visbiežāk sastopamās traumas boulingā

Boulings
5 visbiežāk sastopamās traumas boulingā

Satura rādītājs

Kādas ir visbiežāk sastopamās boulinga traumas?

  1. Bowler's Elkonis
  2. Boulera īkšķis
  3. Pleca tendonīts
  4. Karpālā kanāla sindroms
  5. Plaukstas locītavas tendonīts

1. Ķeglinieka elkonis

Boulinga spēlētāju elkoņa trauma ir bieži sastopama nopietnu spēlētāju vidū. Keglinieka elkonis ir epikondilīts - elkoņa cīpslu iekaisums. Boulera elkonis boulinga spēlētājiem rodas tāpat kā golfa spēlētājiem un tenisistiem. Boulinga spēlētāji var saslimt ar boulinga spēlētāja elkoņa slimību, pastāvīgi kustinot plaukstu, kas galu galā sastiepj visu roku un elkoni. Tas notiek katru reizi, kad viņi šūpo un atlaiž bumbu, kas nozīmē, ka šī trauma ir ļoti izplatīta biežiem spēlētājiem. Boulinga spēlētāja elkoņa gadījumā nepieciešama atpūta no boulinga spēlēšanas un dažkārt fizikālā terapija vai operācija, ja stāvoklis neuzlabojas no atpūtas.

2. Boulera īkšķis

Ķegļu īkšķa locītavas īkšķa trauma ir vēl viena bieži sastopama trauma, ko bieži gūst boulinga spēlētāji. Tā parasti rodas pieredzējušiem spēlētājiem, kuri savai lodītei pievieno griezienu. Spēlējot boulingu, jūsu veiksmei un drošībai ir svarīgi izmantot jūsu rokai atbilstoša izmēra bumbu. Ja īkšķa caurums ir pārāk mazs, tas arī var palielināt papildu risku boulinga spēlētāja īkšķim.

Atpūta var palīdzēt sadziedēt boulinga īkšķi, un īpašas rūpes par izmantoto boulinga bumbu veidu var palīdzēt novērst šo traumu. Keglinieka īkšķi var saslimt arī spēlētājiem, kuri bieži spēlē ar smagiem metieniem un sastiepj īkšķa cīpslas. Tā kā boulingā liela uzmanība tiek pievērsta spēlētāja pirkstiem, šāda veida traumas ir ļoti izplatītas.

3. Pleca locītavas tendonīts

Pleca cīpslas tendonīts ir ļoti bieži sastopams boulingā, tāpat kā daudzos citos sporta veidos, kas ietver ātrus roku svārstus. Šī trauma ir ļoti izplatīta gan biežiem, gan jauniem spēlētājiem, jo pleca kustības atkārtojas, lai izkustinātu bumbu. Viens no veidiem, kā var rasties pleca tendonīts, ir pārāk spēcīga lodes mešana. Šī trauma ir retāk sastopama profesionālu boulinga spēlētāju vidū, jo viņi parasti ir apguvuši pareizu tehniku, lai izvairītos no traumām. Pirms spēles ir ieteicama stiepšanās, lai sagatavotu roku muskuļus spēcīgiem metieniem.

4. Karpālā kanāla sindroms

Karpālā kanāla sindroms varbūt nav tik izplatīts kā citi, taču tas ir īpašs savainojums, kas pārsteidzoši bieži sastopams boulinga spēlētāju vidū. Karpālā kanāla sindroms visbiežāk sastopams datoru lietotājiem, bet viņiem seko boulinga spēlētāji, kuri arī ir ļoti uzņēmīgi pret šo traumu. Karpālā kanāla sindroms izraisa tirpšanu un tirpšanu plaukstā, pirkstos vai plaukstas locītavā. Tas padara roku vāju, un tā nekavējoties jāārstē. Karpālā kanāla sindroms ir jā diagnosticē un jāārstē ārstam. Tas ir izplatīts boulinga spēlētāju vidū, jo, metot bumbu, pirksti kustas un plaukstas locītava šūpojas.

5. Plaukstas locītavas tendonīts

Tāpat kā pleca tendonīts un elkoņa tendonīts, arī plaukstas locītavas tendonīts ir izplatīts starp boulinga spēlētājiem. Spēlējot boulingu, spēlētāja rokas spēks prasa lielu piepūli un spēku. Šūpoles un kustības ir pietiekamas, lai sastieptu un iekaistu plaukstas locītavas cīpslas tikpat lielā mērā kā elkoņa vai pleca. Plaukstas locītavas tendonīts jāārstē ar atpūtu, lai izvairītos no nopietnākiem sarežģījumiem un traumām. Izvairīties no šāda veida traumām spēlētājiem var palīdzēt stiepšanās un koncentrēšanās uz pareizu formu un tehniku. Lai gan plaukstas locītavas tendonīts ir bieži sastopams, tas nav tik izplatīts kā pleca vai elkoņa tendonīts, kam parasti vairāk kaitē atkārtojošies spēcīgi šūpoļi.